Tā nu ir sanācis, ka man ir uznākusi vēlme ar jums dalīties ne tikai savās laicīgās pasaules pārdomās, bet arī reizēm gribās uzrakstīt kaut ko interesantu no manas fantāziju dzīves.

Doma ienāca prātā tāpēc, ka agrāk esmu nedaudz rakstījis (skolas laikā) un sanāca man itin labi, cik nu savā subjektīvismā es spēju sevi novērtēt. Kādu laiku atpakaļ… Patiesībā uzreiz pēc skolas es nolēmu uzrakstīt romānu. Iesāku vienu, bet tad apstājos, jo nebija spēka pārrediģēt un pārrakstīt. Nākošo romānu iesāku, bet sapratu, ka nespēšu pavilkt tik nopietnu tēmu. Tad iesāku vēl vienu, bet sapratu, ka mīlestības stāsti nevienam nav vajadzīgi.

Tagad esmu sapratis, ka neesmu lielu palagu rakstītājs, taču īsi un konkrēti stāsti reizēm man padodas. Un nav nozīmes, vai tie ir smieklīgi vai skumji, nav nozīmes vai tie ir par naidu vai par mīlestību, par tagadni vai pagātni, vai arī nākotni – galvenais ir kaut kur izlikt savu dvēseli.

Protams, nav plānots rakstīt pārāk bieži, taču centīšos vismaz mēnesī reizīti kaut ko uzklabināt.

Laicīgās lietas turpināšu publicēt savā standarta blogā nobody.lv.

Tags: rakstīšana