Veltījums meitenēm šodienas tik mīlas piesātinātajā dienā.
Tavas zilās acis,
Dzirkstošas kā ūdens malks,
Manai sirdij mīļi sacīs,
“Būs mums šodien vakars smalks!”Tavas zilās, dzidrās acis,
Mani tā vien klātu velk,
Vairs neviens man nepasacīs,
Ka nespēju es kalnus velt.Tavas zilās, baigās acis,
Spiež ar spēku mani nost.
Tagad jūtu, ka būs tracis,
Jo vakarā es eju kost.
Atbilde Melnajai Mambai uz šajā rakstā esošajiem komentāriem.
Saprotu, ka esmu Tev tik pat svarīgs kā sunim nagla pakaļā, bet es bez Tevis nevaru dzīvot tā pat kā Tilks nespēj dzīvot bez Goauld simbiota vai tretonīna. Es Tevis dēļ darītu jebko un būtu gatavs mirt tā pat kā to bija gatavs izdarīt Džeks Onīls Samantas dēļ, kad viņi pildīja Apofisa kuģa iznīcināšanas misiju.
Tagad es sēžu un leju gaužas asaras par to, ka Tevis nav man blakus, tā pat kā to darīja Samanta, kad nomira Daniels. Es vairs nezinu, ko darīt. Manai dzīvei bez Tevis nav jēgas. Kāpēc tu mani pameti brīdī, kad visvairāk man biji vajadzīga? Tas ir tāpat, kā izraut sirdi no iekšām. Es redzēju kā Beowulf to izdara savam dēlam. Mira viņš mokošā nāvē, bet man ir vēl grūtāk. Man ir jādzīvo mokās.
Atgriezies, lūdzu, pie manis!