Izrādās, ka soma liela,
Pārdomām nu rodas viela:
Iekšā liku zābaciņus,
Platas bikses, pīrādziņus,
Lien tur arī krievu šņabis,
Alus, viskijs, puvis krabis.

Nu es zinu, kas ir labi -
Snows ar zābīšiem un šņabi.
Nebūs vairs man skumji braukāt,
Citus idiotiem saukāt.
Vai tas vācietis vai īrs,
Viņš man tā kā smilšpapīrs.
Stāv viņš ceļā, glupi smaida
Sniegu sejā mulsi gaida.

Štrunts ar vāciešiem un īriem,
Nesauks tos neviens par vīriem.
Tā kā šnabis vēl ir plauktā,
Jāiziet būs šodien tautās!